Mežizstrāde Latvijā ir sabiedrības un vides organizāciju uzmanības centrā. Katru gadu tiek apsaimniekoti tūkstošiem hektāru meža, un tas notiek ar dažādām metodēm – visbiežāk ar kailcirti vai izlases cirti. Bet kura metode ir labāka dabai? Šajā rakstā aplūkojam abu pieeju būtību, ietekmi uz vidi, likumisko regulējumu un sabiedrības skatījumu.
Kas ir kailcirte un izlases cirte?
Kailcirte
Kailcirte nozīmē, ka visi koki konkrētā platībā tiek nocirsti vienlaicīgi, neatkarīgi no to vecuma vai stāvokļa. Pēc šādas cirtes mežs parasti tiek atjaunots – ar stādīšanu vai ļaujot tam ieaugt dabiski. Latvijā tā ir biežāk izmantotā metode, jo tā ir efektīva, lētāka un ātrāka, īpaši lielos valsts mežos vai komerciālās platībās.
Izlases cirte
Izlases cirte ir pakāpeniska pieeja, kurā tiek izcirsti tikai atsevišķi koki – piemēram, vecākie, bojātie vai tirgus vērtīgākie. Šādā veidā meža struktūra saglabājas, pārējie koki turpina augt un uztur bioloģisko daudzveidību. Šī metode prasa augstāku mežsaimniecisko kompetenci un precīzāku plānošanu.
Kā šīs metodes ietekmē Latvijas mežus un vidi?
Kailcirtes ietekme
- ⚠️ Straujš biotopa sabrukums – tiek iznīcinātas putnu ligzdas, sūnas, zemsedze.
- ⚠️ Dzīvotņu zaudēšana sugu daudzveidībai (īpaši dobumos dzīvojošiem putniem un kukaiņiem).
- ⚠️ Augsnes erozija un mitruma izmaiņas – ūdens ilgāk neuzturas augsnē.
- ✅ Efektīvāka un lētāka no komerciālā skatpunkta – īpaši lieliem cirsmu apjomiem.
Izlases cirtes ietekme
- ✅ Mežs saglabā mikroklimatu un struktūru, kas būtiski daudzām sugām.
- ✅ Samazina augsnes eroziju un oglekļa emisijas.
- ⚠️ Nepieciešams vairāk darba, ilgāks process un lielākas izmaksas.
- ⚠️ Ilgāk saglabājas potenciāli bīstami koki, ja netiek pienācīgi uzraudzīti.
Ko saka likums Latvijā par kailcirtēm un izlases cirtēm?
Latvijas likumi atļauj gan kailcirtes, gan izlases cirtes, taču ar striktiem nosacījumiem, kas atkarīgi no meža vecuma, platības, biotopa un teritorijas aizsardzības statusa:
- Kailcirti var veikt tikai noteiktā meža vecumā – piemēram, priedei no 101 gada, bērzam no 71, ozolam no 101. Tāpat tiek ņemti vērā meža tips un augsnes auglība.
- Aizsargājamās teritorijās (piemēram, Natura 2000, mikroliegumos, liegumos) kailcirtes bieži tiek ierobežotas vai pilnībā aizliegtas – īpaši, ja teritorijā mīt aizsargājamas sugas vai aug reti biotopi.
- Pēc kailcirtes mežs obligāti jāatjauno trīs gadu laikā, izmantojot stādīšanu vai dabiski atjaunojoties. Ja tas netiek izdarīts, īpašniekam draud administratīvais sods un piespiedu atjaunošana.
- Izlases cirtei nepieciešama detalizētāka dokumentācija un izvērtējums, bet šāda veida cirtes nav tik stingri reglamentētas kā kailcirtes, īpaši ārpus aizsargātām teritorijām.
Valsts meža dienests uzrauga šo prasību ievērošanu un izsniedz ciršanas atļaujas.
Mīti un patiesība par kailcirtēm
- “Mežu nocērt, bet neatjauno”
→ Patiesībā meža atjaunošana pēc kailcirtes ir obligāta saskaņā ar likumu.
- “Kailcirte ir nelikumīga”
→ Tā ir likumīga metode, ja tiek ievēroti nosacījumi par platību, vecumu un atjaunošanu.
- “Izlases cirte neko nemaina – daba cieš tāpat”
→ Izlases cirte ir videi daudz saudzīgāka, ja tā tiek veikta profesionāli.
Sabiedrības viedoklis un pretestība kailcirtēm
Latvijā pēdējos gados aktivizējušās sabiedriskās kustības un NVO, kas iebilst pret kailcirtēm. Tiek vākti paraksti, rīkoti protesti un prasīta mežsaimniecības reformas pārskatīšana – īpaši valsts mežos un dabas teritorijās.
Vides aizstāvji uzsver, ka:
- Kailcirtes izposta biotopus, kas atjaunojas tikai pēc gadu desmitiem;
- Tās atstāj negatīvu ietekmi uz ainavu un sabiedrības uztveri par mežiem;
- Aizstāt vecu mežu ar monokultūru stādījumu nav līdzvērtīgs risinājums.
Savukārt mežsaimnieki un valsts institūcijas norāda, ka:
- Kailcirtes ir efektīvas un atbilstošas ekonomiskajiem mērķiem;
- Lielākā daļa mežu tiek atjaunota kvalitatīvi;
- Bez kailcirtēm nebūtu iespējams apmierināt kokrūpniecības pieprasījumu.
Kura metode ir ilgtspējīgāka ilgtermiņā?
Salīdzinošā analīze
| Kritērijs | Kailcirte | Izlases cirte |
| Ekonomiskā efektivitāte | ✅ Augsta | ⚠️ Zemāka |
| Bioloģiskā daudzveidība | ⚠️ Samazinās | ✅ Saglabājas |
| Klimata ietekme | ⚠️ Palielina emisijas | ✅ Mazāka oglekļa zuduma ietekme |
| Sabiedrības pieņemšana | ⚠️ Pretrunīga | ✅ Kopumā pozitīva |
Nav vienas pareizas atbildes – ilgtspējīga mežsaimniecība nepieciešama abu metožu līdzāspastāvēšana, taču īpaši jūtīgās teritorijās izlases cirte vai alternatīvas metodes ir ieteicamākas.
Secinājums – mežsaimniecības līdzsvars dabai un ekonomikai
Kailcirte un izlases cirte ir divas likumīgas, bet būtiski atšķirīgas pieejas mežsaimniecībā. Katrai no tām ir savas priekšrocības un trūkumi. Kamēr kailcirte ir efektīva no saimnieciskā viedokļa un ļauj ātri iegūt kokmateriālus lielā apjomā, izlases cirte ļauj saglabāt dabas vērtības, meža struktūru un bioloģisko daudzveidību ilgtermiņā.
Latvijas meži ir svarīgs resurss gan ekonomikā, gan ekoloģijā, tāpēc nepieciešama gudra un līdzsvarota pieeja, kas ņem vērā gan vides aspektus, gan īpašnieku vajadzības. Lai Latvija saglabātu savu statusu kā viena no zaļākajām valstīm Eiropā, nepieciešams ilgtspējīgs kompromiss starp mežizstrādes vajadzībām un vides aizsardzību. Sabiedrības līdzdalība, caurskatāma politika, profesionāla uzraudzība un uz datiem balstīti lēmumi būs ceļš uz ilgtspējīgu un atbildīgu mežu nākotni.