100 kailcirtes Latvijas simtgadei ir vairāku organizāciju un privātpersonu aizsākta iniciatīva, lai vērstu sabiedrības uzmanību uz Zemkopības ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta “Noteikumos par koku ciršanu mežā”. Grozījumi atļautu kailcirtes Rīgas jūras un Baltijas jūras piekrastē, kā arī samazinātu izcērtamo koku caurmēru visā Latvijā, tādējādi atļaujot cirst arvien jaunākus mežus.

NĒ GROZĪJUMIEM

Ko vēlas Zemkopības ministrija 

Šovasar Zemkopības ministrija ir sagatavojusi un steidzīgi virza apstiprināšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru Kabineta noteikumos Nr.935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā”. Grozījumi paredz atļaut kailcirtes priežu mežos Baltijas jūras un Rīgas jūras piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, kā arī samazināt galvenās cirtes caurmēru mežos, kur galvenā suga ir priede, egle vai bērzs. Šie ir uzskatāmi par nozīmīgākajiem grozījumiem mežu ciršanas noteikumos pēdējo gadu laikā, un atstās ievērojamu ietekmi uz visu Latviju.

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40428145

Grozījumi tiek pieteikti kā mežsaimniecības nozares rūpes par Latvijas dabas vērtību — piekrastes priedēm, un gādība par mežsaimniecības nozares konkurētspēju — saīsināt meža aprites ciklu, panākt efektīvāku saimniekošanu, saglabāt koksnes plūsmas ilgtspēju. Būtībā šie grozījumi nozīmē mežu izstrādes tālāku intensifikāciju, neņemot vērā valsts un sabiedrības kā lielākā mežu īpašnieka interešu ievērošanu. Tie “apkalpo” mežsaimniecības nozari, arī nozarei pašai nedodot iespēju darboties ilgtspējīgi.

Iebildumus par grozījumiem ir izteikušas vairākas organizācijas, Vides konsultatīvā padome, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, eksperti.

Mūsu jautājumi par grozījumiem

Saistībā ar grozījumiem rodas daudz jautājumu. Dažādas organizācijas, valsts institūcijas, privātpersonas tos uzdevušas, sniedzot atzinumus, bet tiešas un skaidras atbildes jorpojām pietrūkst.

Cik plašas mežu teritorijas skars grozījumi?

Grozījumu paskaidrojumos nav teikts, tieši cik lielas un kuras teritorijas tie varētu skart, arī netiek publiskota grozījumu ietekmes modelēšana, ja tāda ir veikta. Grozījumu virzītāji nenosauc izmērāmus rādītājus, bet apgalvo, ka “nekas nemainīsies”.

Vai grozījumu izstrādātāji nepamana nozīmīgas pretrunas ar Latvijā būtiskiem normatīvajiem aktiem?

Latvijas pamatlikums — Satversme nosaka, ka mēs kā Latvijas pilsoņi visi kopā esam vienojušies, ka Latvija dabas resursu apsaimniekošanā ņem vērā ilgtspējīgu attīstību. Šis pienākums attiecībā uz meža nozari nostiprināts Meža likumā. Tāpat meža nozares attīstību regulē Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.-2020. gadam, un tās neparedz cirst kailcirtes platībās, kur tas līdz šim nav atļauts. Savukārt piekrastes joslā Aizsargjoslu likums nosaka, ka tā ir apsaimniekojama ilgtspējīgi, mazinot erozijas riskus un saglabājot piekrastes ainavas rekreācijas resursus.

Kāpēc grozījumiem nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums?

Iesniegtie grozījumi radītu būtisku ietekmi uz vidi, bet šāds izvērtējums nav veikts. Grozījumu iesniedzēji atsaucas uz vispārējiem mežsaimniecības ietekmes uz vidi izvērtējumiem. Taču tajos ir vērtēta meža apsaimniekošana pašreizējo normatīvu ietvaros, nevis būtiski grozījumi un kailcirtes platībās, kur tas pašlaik nav atļauts.

Kāpēc grozījumi tiek virzīti tieši tagad, kad Latvijā tiek veikta dabas vērtību uzskaite?

Šobrīd Latvijā notiek visu laiku vērienīgākā dabas vērtību inventarizācija — “Dabas skaitīšana”. Vismaz daļu piejūras mežu aizņem Eiropas Savienības nozīmes aizsargājams biotops “Mežainas piejūras kāpas”, kura aizsardzība noteikta gan Latvijas dabas likumdošanā, gan Eiropas dabas direktīvās. Šobrīd vēl nav precīzas informācijas par aizsargājamo biotopu sastopamību piekrastē, bet grozījumu steidzīgā virzīšana pirms “Dabas skaitīšanas” rezultātiem neņem vērā biotopu aizsardzības noteikumus un paver lielākas iespējas aizsargājamo biotopu iznīcināšanai.

Vai ir noskaidrots piejūras iedzīvotāju viedoklis un veikts izvērtējums, kāda būs grozījumu ietekme uz nekustamo īpašumu piejūrā?

Piejūras iedzīvotājiem priežu mežs veido daļu no īpašuma vērtības arī tad, ja nav viņu īpašumā, bet ir tuvumā. Šis ir vēl viens no aspektiem, kas, radot grozījumus, nav izvērtēts un ņemts vērā.

Vai ir izvērtēts, kā grozījumi ietekmēs ogošanas un sēņošanas apjomu Latvijā?

Ogošana un sēņošana daļai cilvēku ir atpūtas veids un hobijs, bet daļai — veids, kā nodrošināt savu ģimeni. Kailcirtēs un jaunos mežos mellenes neaug, un mellenāji atjaunojas 20-30 gadu laikā. Pēc kailcirtēm visas ēdamās sēnes, izņemot murķeļus, pazūd uz 10 gadiem.

Vai, izstrādājot grozījumus, ir ņemta vērā mežu nemateriālā vērtība?

Priežu meži piejūrā ir viena no Latvijas vērtībām - mēs tajos atpūšamies, sportojam, pastaigājamies. Kailcirtes piekrastē samazinātu mežu rekreācijas vērtību. Ļoti iespējams, ka jūsu iecienītā taciņa uz jūru vīsies caur kailcirti.

Vai ir izvērtēts augsnes erozijas risks piekrastē?

Priežu mežiem ir liela nozīme augsnes vēja erozijas riska samazināšanai. Ja tajos izveidos ierosinātās 2 ha kailcirtes, tad šis risks var palielināties. Lielie atvērumi mežā — kailcirtes, sekmē vēja turbulences pieaugumu, kas kombinācijā ar atsegto un pirms stādīšanas uzarto smilts augsni var radīt masveida augsnes degradāciju un smilšu pārplūšanu, apdraudot arī būves un blakus esošās mežaudzes. Grozījumos nav ietverts šī riska novērtējums.

Vai ir izvērtēts, kāda būs grozījumu ietekme uz piekrastes ainavu?

Kailcirtes ir redzējuši visi. Tagad visi kopā iedomāsimies, kā tās piestāvētu piekrastei. Piekrastes ainava ir viens no Latvijas pamatkapitāliem, kas piesaista tūristus no Latvijas un ārzemēm un palielina piejūras iedzīvotāju un pašvaldību ienākumus. Ko saka Zemkopības ministrija? “Esošās piejūras platības vērtējamas kā vienmuļas, monolītas teritorijas ar visai trūcīgu estētisko (ainavisko) vērtību.”*

* Zemkopības ministrijas izziņa

Vai tiešām priedes var atjaunoties tikai kailcirtē?

Grozījumus rosinājušas rūpes par priedēm. Pēc izlases cirtēm priedes neatjaunojoties, un tāpēc ir nepieciešams klajums — kailcirte. Priedei, protams, vajag gaismu, bet to var panākt ar grupu izlases cirtēm un paliekošās audzes retināšanu. Šobrīd pieļaujamais atvērums ciršanai — 0,2 ha ir 40x50 metru liels laukums, un tā ir pietiekama platība, kurā atjaunot priedi. Vismaz līdz šim kāpu mežos atvērumi ir atjaunojušies galvenokārt ar priedi. Jāņem vērā, ka piekrastes mežos ir nabadzīgi augšanas apstākļi, kas ir piemēroti tieši priedei. Turklāt, ja grozījumi tiks pieņemti, kāda ir garantija, ka cirtīs tikai tur, kur neizdodas sekmīgi atjaunot priedes, nevis visā piekrastes ierobežotās saimnieciskās darbības joslā?

Vai ir izvērtēts, kādu ietekmi grozījumi atstās uz mežu fragmentāciju Latvijā?

Grozījumi paredz samazināt ciršanas caurmēru priedei, eglei un bērzam visā valstī. Var prognozēt, ka, izcērtot arvien jaunāku un mazāku diametru audzes, tiks paātrināti izcirstas vieglāk pieejamās un labākās kvalitātes audzes, kas var vēl vairāk saasināt Latvijas meža ainavas sadrumstalošanos, un galu galā mēs varam palikt bez veca meža. Taču tieši vecie meži ir tie, kas nodrošina dabas daudzveidību, dod māju neskaitāmām aug un dzīvnieku sugām.

Kā nodrošināsim mežā vecu un resnu koku saglabāšanu?

Tieši vecie un resnie koki ekosistēmā nodrošina dzīves apstākļus īpaši aizsargājamām sugām. Lielie putni - klinšu ērglis, jūras ērglis, melnais stārķis būvē savas lielās un smagās ligzdas vecos kokos ar resniem zariem. Vidējais koka diametrs, kādā melnais stārķis būvē ligzdu, ir 56 cm priedei, 46 cm bērzam un 45 cm eglei, bet plānotie grozījumi MK noteikumos paredz šos kokus nocirst jau tad, kad tie ir sasnieguši attiecīgi 30, 25 un 26 cm diametrā.

Vai ir izvērtēts, cik daudz putniem var zust mājvietas un kādu ekoloģisko ietekmi tas atstās?

Latvijas lielākais dzenis - melnā dzilna kaļ dobumus tikai kokos, kuri ir vismaz 40 cm diametrā. Izkaltajos dobumos pēc tam dzīvo vismaz trīs citas putnu sugas, kas pašas sev dobumus nekaļ. Tāpēc tās ir atkarīgas no melnās dzilnas sagādātajiem mājokļiem, un melnā dzilna, savukārt, ir atkarīga no resniem kokiem.

Atzinumi un iebildumi par grozījumiem

Iebildumus grozījumiem paudušas Vides konsultatīvā padome, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas Ornitologu biedrība, LU mācībspēki, juriste Liene Eglāja.

Šeit apkopoti izteiktie iebildumi par grozījumu projektu.