100 kailcirtes Latvijas simtgadei ir vairāku organizāciju un privātpersonu aizsākta iniciatīva, lai vērstu sabiedrības uzmanību uz Zemkopības ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta “Noteikumos par koku ciršanu mežā”. Grozījumi atļautu kailcirtes Rīgas jūras un Baltijas jūras piekrastē, kā arī samazinātu izcērtamo koku caurmēru visā Latvijā, tādējādi atļaujot cirst arvien jaunākus mežus.

ATKLĀTĀ VĒSTULE

Nevalstiskās organizācijas aicina Ministru kabinetu iestāties par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu

2017. gada 18. oktobrī, Latvijas nevalstiskās organizācijas nosūtījušas atklātu vēstuli Ministru kabinetam, kurā aicina nepieņemt Zemkopības ministrijas virzītos grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Par koku ciršanu mežā”. Organizācijas uzskata, ka šie grozījumi pakārtoti vēlmei gūt no mežiem vairāk ienākumu, bet nav ņemts vērā, ka tie rada būtiskus draudus meža ekoloģiskajām un sociālajām vērtībām. 

Grozījumi paredz atļaut līdz 2 hektāru lielas kailcirtes piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā augošajos priežu mežos (no 300 metriem līdz 5 kilometriem no jūras), kā arī samazināt galvenās cirtes caurmēru priežu, egļu un bērnu mežos, tātad šos mežus atļaut nocirst ātrāk. Līdz ar to kailcirtēs izcirstās platības varētu pieaugt par 20-40% tuvākajos gados, un samazinātos vecu mežu īpatsvars. Īpaši liela būtu grozījumu negatīvā ietekme uz priežu mežiem – ciršanai pieejamā priežu mežu platība varētu palielināties par 69%.

“Grozījumu virzīšana sākās šī gada jūlijā, un vides organizācijas aktīvi iesaistījās to apspriešanas procesā, lai nodrošinātu, ka jaunie grozījumi nerada draudus meža ekoloģiskajām un sociālajām funkcijām. Diemžēl grozījumu virzītāji un to pasūtītāji – meža nozare, mūsu ieteikumus nav ņēmuši vērā, tāpēc aicinām Ministru kabinetu grozījumus nepieņemt un iestāties par Latvijas mežu saprātīgu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu,” saka Dr.biol. Jānis Priednieks, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis, Latvijas Universitātes vadošais pētnieks.

Organizācijas uzskata – ja tiks pieņemti šie grozījumi, Latvijas meži vairs nekad nebūs tādi, kādi tie ir šobrīd – samazināsies vecu mežu īpatsvars, būs mazāk resnu koku, meži būs vienveidīgāki un vairāk sadrumstaloti. Šādas izmaiņas apdraud bioloģisko daudzveidību mežos – tajos būs mazāk piemērotu dzīvesvietu dažādām sugām. Sugu skaitam samazinoties, savukārt, mazinās mežu spējas pielāgoties mainīgiem apstākļiem un sniegt ekosistēmu pakalpojumus.

Ar vēstuli iespējams iepazīties šeit: http://ej.uz/grozijumiemne